Long story short, socionika ir sūds. Un es mēģinu to pierādīt vienai no savām vecajām klasesbiedrenēm. Zemāk seko mans viedoklis par visu to socionikas padarīšanu.
Čau.
Nu, beidzot man sanāca iedziļināties socionikā. Izšķinu aptuveni ceturtdaļu grāmatas. (tās, kur uz vāka Sipeniece)
Tas _nav_ lielāks bullshits par astroloģiju, kurai es neticu, vai ticu tikai tīri individuālā līmenī, jo kaut kādas sakritības visumā pastāv, tāpat kā cilvēkos (piemēram, par ekstravertu kompleksu slēpšanu es biju uz mutes, jo tas ir so true). Bet, nākas piekrist tam, ka tas ir bullshits, jo, tāpat kā tā pati astroloģija, socionika (cik briesmīgs vārds) strādā tīri intuitīvā līmenī – abstrakti tēli un nojausmas, kuras, protams, dod cilvēkam savu atvieglojuma daļu (otrs nav slikts, viņš ir tikai savādāks un jūs viens otram norādat ‘citas vērtības’ un dažu labu var izprovocēt pat uz cilvēkmīlestību – ļoti laba izklaide, lai padarbinātu ‘intuitīvo’ sevis daļu. Sievietēm – oj cik patīkami.
Protams, ir viegli pieņemt, ka sievietēm tāda grāmata patīk, jo ir uzrakstīta pļāpīgā tonī (tur tak fakkin kopīgu sistēmu nevar atrast), bet vīrieši ir, maigi izsakoties, ielikti muļķa kārtā, jo, redz, var noteikt cilvēku seksuālo saderību un tas visiem tēviņiem esot top doma, pie tam to cītīgi izreklamē. Nē, manuprāt, vīrieša dzīvē galvenais nav ‘nodrāzties un apgāzties’. Tīri teorētiski šādi spriedelējumi piederas pie mana ‘Maksima’ tipa, bet, pardon my french, tas ir sūds. Es tam tipam atbilstu aptuveni par 50% (un tas ir tuvu Štirlicam (tas sanāca, pildot testu) vai Žukovam), nevis 85-90%, kā to reklamē grāmata (un vispār, jautājums autorei – kā šos procentus var izmērīt? un kā es ‘izmērīju’ savus procentus?)
Līdzīgs piemērs socionikai būtu ‘par ko domā cilvēki?’ – grāmata, kura mēģina cilvēka domas sistematizēt, nolaižot domas līdz: domai, kuru es tiko nodomāju ir ‘intuitīvais loģiskais sazinkādais’ domas tips. tur, tiesa, ir teikts, ka saziņa starp cilvēkiem notiek trīs līmeņos (bērns, pieaugušais, vecāks) un cilvēkus vismaz neidala kategorijās, no kuriem viņi ‘nevar izlauzties, jo tādi ir pēc dabas’. Manuprāt, pati ideja definēt domu ir stulba, kur nu vēl to izskaidrot, jo pasaulē ir pārāk daudz mainīgo, gan skaitļu, gan apstākļu, lai tā ideja būtu pat apspriešanas vērta.
Well, that’s about it. Cilvēkus neliek fakin rāmjos un punkts.
Truly Yours,
xxx
