Something insigtful for a change?
Tātad, esmu nonācis pie secinājumiem, ka:
Dievs neeksistē.
Agnostiķi sūkā, jo ir neizlēmīgi.
Pārsvarā ateisti sūkā, jo spraucas iekšā katrā internetā pieejamajā ziņu dēlī – kristieši tur izskatās smieklīgi, bet ateisti – debīli. Pie tam, diskutēšana par savu viedokli pieļauj iespēju, ka tas nav pareizs. Musulmaņi izskatās baisi un iztēli raisoši – viņu draudi, atšķirībā no kristiešu draudiem, arī var piepildīties, bet viņu loģika nav īpaši labāka kā kristiešu – viņi nav arī attīstītāki.
Igauņi un Somi (arī Ungāri un vēl sazinkas, tātad) kopumā ir attīstītāki par latviešiem, jo, lai arī cilvēki pārsvarā redz viņu lēno domāšanu, viņi nav tik tempermentīgi (labojiet mani, vārdnīcu kuces!) tieši debīlajā nozīmē, kādi ir latvieši, kuri padodas jūtām un intuīcijai, kas strādā mazāk nekā 50% no visa laika. Kad tika izteikts šis teikums, latvieši, kuri to dzirdēja spēja tikai nicīgi skatīties.
Metallica dzīvajā nebija īsti laba. Nevis dziesmas, kuras viņi nenodziedāja, vai laikapstākļi, kuri padarīja tevi drebelīgu, bet tieši cilvēki.
Parastie cilvēki, kuriem nebija ko darīt, kuri par to, ka es viņiem negribēju turēt mēteli, apveltīja ar alus šalti, cilvēki, kuri dirsa aiz muguras par gaismas zobenu humoru, kas izskanēja no cilvēku mutēm.
Vārdusakot – lielā skaitā (%) tur nebija ne foršie metālisti, ne respektējamie rūķi.
Ir iepirkts Cult of Luna disks. Somewhere Along The Highway. Randomā. Viņš ir spēcīgs. Patiešām spēcīgs.
Es neesmu komunikabls, bet vēlos būt.
No tā izriet secinājums, ka man jādzer, lai es būtu tāds, kāds es vēlos būt.
Bet tur paliek pretruna – ja es visu laiku būšu piedzēries, tad es gan visu laiku būšu tāds, kāds es vēlos būt – komunikabls (arī smirdošs), bet that’s not the point – kā paliek ar to, ka es īsti nevēlos būt alkoholiķis?
Beidzot man ir parādījušās izjūtas. Ar pluszīmi, protams, bet savā ziņā arī ar mīnuszīmi – bet varbūt pat noderīgas, lai papistu man prātu. Tagad ir nepārvarama vēlme sevi žēlot un bomžot spilvenā – cik ļoti tas īstenībā līdzinās ārprātam.
Gribu skatīties filmas, lai noskalotu tos sūdus. Un domāt dafiga. Okej, runāt. Daudz runāt. Un ne ar sevi, bļeģ.
This entry was posted on Jūlijs 22, 2008 at 11:14 pēcpusdienā and is filed under Mūzika, naida/necieņas raksti with tags metallica, pārdomas, shit, sūdi. Jūs varat sekot jebkurām atbildēm pie šīs tēmas ar RSS 2.0 feed You can leave a response, or trackback from your own site.