Vispār gribēju rakstīt par kaut ko citu, tipa sāpīgu un emocionālu, bet lai paliek, tāpat tas ir garlaicīgi.

Valodas lietas, tātad.

Visiem vienmēr gribas, lai viņu valoda ir tā labākā, tā senākā, u.t.t. It sevišķi, cik esmu redzējis, krieviem. Internetā strīdējās, ka krievu valodā ir vairāk vārdu, nekā angļu valodā’, tur bārstot apšaubāmas izcelsmes linkus. Bet vispār jau tas ir, nu, pirmkārt, nesvarīgi (svarīgāk taču ir tas, cik no tiem lieto, un kura tauta tad beigās ir daiļrunīgāka un vairāk var pateikt ar savu valodu — piemēram), bet otrkārt, diezgan neizmērāmi, jo ‘vārds’ per se taču ir tikai viens (bug), bet nozīmes — kaudzēm (vai ‘bug’ un ‘to bug’ skaitīsies atsevišķi vārdi? kā, bet raksta tak tāpat! un kā ar kukainīgi-nosaukto noklausīšanās ierīci?).

Bet atceros kādā krievu (nevienu neienīstu, mīlu visus, gan gejus, gan transseksuāļus, gan visus pārējos, kas varbūt uzdrīkstas vairāk, nekā vajadzētu) raidījumā dzirdētu frāzi, ka daudzi angļu vārdi nākot no senslāvu (raidījumā ‘lielkrievu’) valodas, piemēram, ‘frog’ no krievu ‘прыг’.

Ja jau tāda tā etimoloģija, tad varbūt pateiksim, ka krievu ‘сидеть’ ir ievazāts no latviešu valodas, kura to ienesa latīņu valodā caur dzintara tirgošanās ceļiem??? Tāpat jau mūsdienās ir ar tiem latīņu un grieķu cilmes vārdiem, tāda absolūtā izcelsme, tas no grieķu, tas no latīņu. Nē, grieķi, pilnīgi iespējams, paši izdomāja maz, pat vārdi taču nākot no pirmvalodas. Kas grieķiem bija labs, tā bija dokumentācija, un galvenais, ka bija daudz vergu, kas visu pārraksta.

Kopumā, par šādiem jautājumiem, manuprāt, pat strīdēties nav vērts, tāpat prāts apmetīs līkloci un iebrauksi auzās, ja ne pēc nedēļas, tad pēc gada noteikti.