Ļoti jauks albums un staf. Nu, vismaz tā vajadzētu teikt, ja izsakās atbilstoši albuma nosaukumam.

Bet vispār, man pasen nekas nav tik labi paspēlējis uz nerviem, kā Chairlift jaunā plate.

Grupa no ASV un tajā spēlē divi naži, kuriem sasodīti labi sanāk tas, ko viņi dara (viens no nažiem īstenībā ir naze, Karolīna vārdā, smuka arī). Chairlift izklausās pēc astoņdesmitie-satiek-godzillu, liels uzsvars uz sintezatoriem, New Order stila bass/ģitāras, u.t.t., u.t.j.p.

Bet albums ir ļoti sakarīgs un jādzird nejau tāpēc, ka veido savdabīgu tiltu uz aizgājušā gadsimta 80. gadu mūziku, bet tāpēc, ka albums ir lieliski plūstošs — jā, ne gluži pilns ar labām dziesmām, bet bez sliktām dziesmām. Albums piedāvā tādu “ko Keita Buša darītu, ja būtu dzimusi1989. gadā” sajūtu, kurā asprātīgi novērojumi par ārpasauli sajaucas ar iekšējiem pārdzīvojumiem un woe-is-certainly-not-me attiecību analīzi.

Nu, tagad, kad beidzot esmu uzlicis savu trekno subjektīvo ķepu uz to, par ko stāsta Something (kaut kas), var arī ķerties pie jaukāko dziesmu izķidāšanas.

Sidewalk Safari: liriskas paralēles ar kareivīgāko no Keitas Bušas, sajaucot to ar pseudo-gotu 80. gadu atmosfēru un sintiņiem, kas burtiski liek izkust, aptuveni pasakot priekšā, kas būs dzirdams pārējā albumā. Plus lieliski vokāli ar nebūt ne īpaši saprotamiem vārdiem.

Fast forward pāri “Wrong Opinion” un “I Belong In Your Arms”, kas ievada dramatisko viducīti, neesot ne īpaši labas, ne īpaši sliktas dziesmas (te es izklausos pēc Bīvisa un Batheda, šitajā video), bet sakāpina, ē, subjektīvo jutekli.

Take It Out On Me: stoiciska piekāpšanās, nu, liekas jau, ka tam, ka meitenīti pamet. Bet kaut kas par seksu tur arī ir. Plūstoša dziesma, ne ko pielikt, ne ko atņemt.

Ghost Tonight: manuprāt, labākā albuma dziesma. Netieku galā ar sevi, netieku galā ar tevi, dzīvoju caur tevi, visu redzu no malas, neeksistēju ne tev, ne sev. Tas, ka dziesmai nav nobeiguma īstenībā ļoti makes sense.

Cool As A Fire: Ghost Tonight loģisks turpinājums. Izjusti vārdi.
“Because weakness wins, if weakness shows.” Klasīšu spēle, un tā tālāk. “Nothing ever lasts forever,” un gan bikses, gan sirds pilna prieku.

Amanaemonesia, Met Before, Frigid Spring un Turning jau vairāk ir tādi kā atreferējumi. Amanaemonesia ir tas, ko laidīs pa radio, Met Before ir iepriekšējais Chairlift, tikai jaunajā skanējumā, bet Frigid Spring un Turning jau aiziet tāda drīmpopa virzienā, kas liekas neiederīgi albumā. Amanaemonesia ir vislipīgākā albuma dziesma, un manām ausīm arī ar visplašāko vokālu.

Guilty As Charged: turpina jaukos pretstatus Chairlift dziesmās, “If I gave you what you asked me for, I know you wouldn’t want it anymore, so I won’t”, bet kopumā pieliek jauku punktu un lieku reizi parāda to, ka meitēns māk vārdos ielikt ne tikai jēgu, bet arī ļoti netipiskas emocijas.

vpročem, something es uzskatu par ļoti labu iesākumu 2012. gadam.