Posted by: kidijs on: Jūnijs 17, 2010
Patiešām, ja neskaita dažas reizes, kad viss ir bijis ‘ON’, tad visu laiku viss ir ‘OFF’. Parastos gadījumos vislabākais, ko es varu padarīt, piemēram, ballē, ir pēc 10minūšu mīņāšanās uz vietas pieiet skuķim un pateikt kaut ko fasinējošu ala “Es nedejoju,” tajā pašā laikā veltot meitenei izcilu, asimetrisku smaidu. Vai arī pateikt “Piesēdīsim un paklusēsim?” [...]
Posted by: kidijs on: Marts 15, 2010
Naktī ir iekritis sniegs. Tu esi viena pati. Neviens tevi negaida. Tavas acis vērš savus izlauzītos starmešus uz augšu, un aiz krītošā sniega dod zvaigznājiem nosaukumus. “Tizlā meitene ar kvadrātaino figūru. Bībeles studijas Rēzeknes Universitātē. Ūdens izlijējs.” Tā varētu turpināt mūžīgi, un tas, ka cilvēki mēģina vārdos izteikt neizsakāmo, laikam arī turpināsies mūžīgi. Ja šai [...]
Posted by: kidijs on: Februāris 28, 2009
Es uzskatu, ka mīlestība ir pašhipnoze.
